Rosa sala (Ross Island)
Rosa sala ir vulkāniska sala Rosa jūras dienvidos Antarktīdas piekrastē. Salu 1841. gadā atklāja britu polārpētnieks Džeimss Ross, bet uzskatīja to par Viktorijas Zemes daļu. 20. gadsimta sākumā Roberta Skota ekspedīcija to noteica kā salu un nosauca pirmatklājēja vārdā.
Salai no dienvidiem un austrumiem piekļaujas Rosa šelfa ledājs, no rietumiem - Makmerdo šaurums, no ziemeļiem - Rosa jūra. Salas galējie punkti ir Bērda rags (ziemeļu), Roidsa rags (rietumu), Krozjē rags (austrumu) un Ārmitidža rags (dienvidu). Sala veidota no triju stratovulkānu konusiem: aktīvais Erebuss (3794 m) un apdzisušie Terors (3230 m) un Bērda kalns (1765 m). Lielākā daļa salas klāta ar ledājiem.
Rosa sala jau kopš 20. gadsimta sākuma bija viens no galvenajiem atbalsta punktiem kontinenta izpētei, jo ir viena no vistālāk uz dienvidiem ar kuģi aizsniedzamā vieta Antarktīdā. Roberta Skota un Ernesta Šekltona uzbūvētās ēkas ir aizsargājami vēstures pieminekļi.
Salā atrodas Antarktīdas lielākā polārstacija Makmerdo (ASV), kā arī Jaunzēlandes stacija Skota. No 1987. līdz 1992. gadam salā bija arī Greenpeace polārstacija Vorldparka.
Salai no dienvidiem un austrumiem piekļaujas Rosa šelfa ledājs, no rietumiem - Makmerdo šaurums, no ziemeļiem - Rosa jūra. Salas galējie punkti ir Bērda rags (ziemeļu), Roidsa rags (rietumu), Krozjē rags (austrumu) un Ārmitidža rags (dienvidu). Sala veidota no triju stratovulkānu konusiem: aktīvais Erebuss (3794 m) un apdzisušie Terors (3230 m) un Bērda kalns (1765 m). Lielākā daļa salas klāta ar ledājiem.
Rosa sala jau kopš 20. gadsimta sākuma bija viens no galvenajiem atbalsta punktiem kontinenta izpētei, jo ir viena no vistālāk uz dienvidiem ar kuģi aizsniedzamā vieta Antarktīdā. Roberta Skota un Ernesta Šekltona uzbūvētās ēkas ir aizsargājami vēstures pieminekļi.
Salā atrodas Antarktīdas lielākā polārstacija Makmerdo (ASV), kā arī Jaunzēlandes stacija Skota. No 1987. līdz 1992. gadam salā bija arī Greenpeace polārstacija Vorldparka.
Ģeogrāfiskā karte - Rosa sala (Ross Island)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.